No nākamā gada paaugstinās azartspēļu nodokli

Izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai. Jūnija likums « Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli ». Gadam” pavadošo likumprojektu paketē, kas stājas spēkā ar 2024. Oktobrī, coin lucky strike ios Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli.

16.Grozījumi 41.panta otrās daļas 7.punktā attiecībā uz punkta papildināšanu ar totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietām un prasību par atsevišķu ieeju tikai no ārpuses stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī. 7) Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumi Nr.106 « Kārtība, kādā interaktīvo spēļu organizētājs, izložu, totalizatora vai derību organizētājs, kas izmanto telekomunikācijas, iesniedz paziņojumu par pārskata ceturksnī iemaksāto likmju kopsummu un izmaksāto laimestu kopsummu »; 6) Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.762 « Vienotā izložu un azartspēļu organizācijas grāmatvedības uzskaites kārtība »; (1) Par Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināto azartspēļu un izložu noteikumu pieejamības nenodrošināšanu piemēro naudas sodu juridiskajai personai divsimt naudas soda vienību apmērā.

• Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku un gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem.
• Ja tiek pieprasītas papildu ziņas un dokumenti, Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par licences izsniegšanu likmju pieņemšanai ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību vai par atteikumu izsniegt šādu licenci pieņem 30 dienu laikā no papildu ziņu un dokumentu saņemšanas dienas.
• (10) Interaktīvo izložu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai fiziskajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā, ir liegts piedalīties interaktīvajās izlozēs interaktīvo izložu interneta mājaslapā.

10) pieņemt šā likuma 4.1 panta pirmajā daļā minēto fiziskās personas pieprasījumu pēc pārliecināšanās par fiziskās personas identitāti un iekļaut šo fizisko personu pašatteikušos personu reģistrā; 5) reģistrēt azartspēļu automātus un iekārtas un sniegt valsts un pašvaldību institūcijām azartspēļu un izložu nodokļa administrēšanai nepieciešamās ziņas; 4) nodrošināt azartspēļu un izložu tirgus sistemātisku uzskaiti un statistisku analīzi; 3) izstrādāt ar azartspēļu un izložu organizēšanu saistītu normatīvo aktu projektus; 2) veikt azartspēļu un izložu organizētāju licencēšanu, uzraudzību un kontroli;

4) konkrētās totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas attīstības plānu nākamajam darbības gadam, norādot paredzētos azartspēļu veidus, azartspēļu iekārtas, paredzēto piedāvājamo notikumu skaitu, darbinieku skaitu, paredzamo ieņēmumu un izdevumu apjomu un sadalījumu. 3) saskaņā ar šo likumu izsniegtu pašvaldības atļauju atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās; 2) to ēkas stāvu plānu, kuros paredzēts atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu, norādot telpas, kurās tiks organizētas azartspēles; Ja persona, kura parakstījusi dokumentu, kas pierāda telpu lietošanas tiesības, nav telpu īpašnieks, papildus iesniedzams telpu īpašnieka rakstveida apliecinājums par piekrišanu atvērt totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietu šajās telpās; (1) Totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas licenci izsniedz kapitālsabiedrībām, kuras ir saņēmušas attiecīgo azartspēļu organizēšanas licenci. (1) Kazino, spēļu zāles vai bingo zāles licence dod tiesības atvērt kazino, spēļu zāli vai bingo zāli licencē norādītajā vietā, un šo licenci izsniedz kapitālsabiedrībām, kuras ir saņēmušas attiecīgo azartspēļu organizēšanas licenci.

(2) Azartspēļu organizētājam ir pienākums pārliecināties par kazino, spēļu zāles vai bingo zāles apmeklētāju vecumu un šaubu gadījumā pieprasīt, lai viņi uzrāda personu apliecinošu dokumentu. (7) Azartspēļu organizētājam ir pienākums nodrošināt, lai azartspēļu organizēšanas vietā neatrastos fiziskā persona, kura iekļauta pašatteikušos personu reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests informāciju par šo fizisko personu iekļauj pašatteikušos personu reģistrā.

Azartspēļu laimestiem piemērojamās nodokļu likmes

Apstrīdētās normas nosaka iedzīvotāju pienākumu maksāt ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gadā pārsniedz 3000 eiro. Satversmes tiesa atzinusi par Satversmei atbilstošām nodokļu likuma normas, kas nosaka pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem. Izdoti saskaņā ar likuma »Par izložu un azartspēļunodevu un nodokli »10.

7) veikalos, kultūras iestādēs, dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās, ostās, izņemot spēļu zāles, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietas, kas izveidotas ar būvkonstrukcijām norobežotās telpās ar atsevišķu ieeju tikai no ārpuses; Azartspēļu organizētājs var dibināt filiāles, ieguldīt līdzekļus kapitālsabiedrībās ar ārvalstu ieguldījumu, kuras nodarbojas ar izložu un azartspēļu organizēšanu un uzturēšanu, par to iepriekš rakstveidā informējot Valsts ieņēmumu dienestu. Pēc azartspēļu organizētāja darbinieka pieprasījuma kazino, spēļu zāles vai bingo zāles apmeklētājam ir pienākums apliecināt savu personu un vecumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Izložu nodokļa likmes 2024. gadā

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” un grozījumi Azartspēļu un izložu likumā tiek virzīti likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. Oktobrī, Ministru kabinets izskatīja grozījumus likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”. Tādējādi pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no visa izložu un azartspēļu laimesta var mazināt izložu un azartspēļu atkarības rašanos vai pastiprināšanos. Tādā veidā tiek īstenota apstrīdēto normu preventīvā funkcija – atturēt personas no regulāras izložu un azartspēļu spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus. Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku un gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem. Tādēļ izložu un azartspēļu laimesti nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības un likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.